TĒJA – TĀ, KAS TĒJA-TĒJA UN
TĒJA – TĀ KAS AUGU TĒJA
Loģiski būtu par tēju saukt tikai to, kas
nācis no tējas krūma – Camelia Sinensis.
Bet tā pat kā mēs latviēši filadelfus
dēvējam par jasmīniem, tāpat visa pasaule par tēju dēvē gandrīz visu, kas no
dabas nācis, krūzē likts un ar ūdeni apliets.
Šoreiz ne viss par tējām-tējām, bet par
augu tējām, par tām, ko angliski dēvē par „Herbal Teas”.
Mums tās ir zāļu tējas, zāļu uzlējumi,
ārstniecības augu tējas vai vienkārši augu tējas.
Latviešu tautas medicīnā tiek lietoti
vairāk nekā 300 sugas augi.
Salīdzinājumam – pasaulē eksistē 500,000
augu sugu.
Cilvēki izmantojuši dabas veltes ārstniecībā
jau kopš sen seniem laikiem.
Viņiem bija jāeksperimentē un jāvēro
pārmaiņas, kādas augi izsauc uz slimajiem un vārgajiem.
Hmmm.... vienmēr licies baigi tas, cik šādu
eksperimentu bijuši neveiksmīgi, līdz senie cilvēki saprata kurš augs dziedē un
ko.
Turklāt visi tie indīgie augi...
Bet šodien viss ir vienkārši – ķīmiķi
ķīmiķo un preperē augus.
Apvienojot senās zināšanas ar mūsdienu
iespējām mēs varam izmantot augus pilnībā.
Lai arī cik augsti attīstīta nebūtu
zinātne, es ceru, ka cilvēce nekad neatteiksies no augu lietošanas, jo Jau kopš
savas eksistences sākumiem cilvēks dzīvojis augu valstībā.
Svarīgākais ir atcerēties, ka ik vienai
problēmai, ik vienai slimībai Māte Daba mums mūsu pļavās un mežos ļāvusi augt
kam tādam, kas mūs dziedina.
Augi – tie satur milzum daudz fizioloģiski
aktīvo vielu, kas iedarbojas uz cilvēka organismu, prātu un garu.
Augi cilvēcei bijuši ne vien pārtikas
avots, bet arī veselības un dzīvesprieka avots.
Tādēļ augu tējas leitoajm ikdienā, lai
spēcinātu organismu ik dienu.
oIo RooM tēju klāstā vesels klēpis pilns
burvīgo augu:
raudene, vīgrieze, piparmētra, kliņģerīte,
lavanda, ugunspuķe, liepziedi, avenāji, plūškoks utt., utt.
Sanija Ciekale
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru